Kraukšķīgās pupas

Augstākajā Japānas kalnu ciematiņā bija noticis lielākais brīnums tūkstošgadē. Pašā ciema vidū pēc zibens spēriena akmenī izaugusi gara zaļā pupa! Kā senā leģenda vēsta, kad pupa izaugs līdz mākoņiem, tad galā uzziedēs zelta zieds. Šādu dārgumu kāroja iegūt katrs ciema iedzīvo­­tājs, tāpēc visi rūpējās, lai pupa augtu griezdamās. Taču kādu dienu pupa novīta un neauga. Visi bija ļoti sašutuši un mēģināja to glābt kā nu varēdami, nesa ūdeni, mēslojumu, rušināja zemi un pat slaucīja no lapām putekļus, bet nekas nepalīdzēja. Tad ciema ļautdīm nācās vērsties pie Samuraja pēc palīdzības. Samurajs ilgi pētīja un domāja, kas tam varētu būt par iemeslu, viņš pavadīja pie zaļās pupas vairākas dienas, līdz viņam atnāca sapnī atziņa, ka tai nepieciešams miers. Ciema ļaudis bija to nomākuši ar savu uzmanību un aktīvo ciema dzīvi, ka tas viņu nomāca. Samurajs paņēma stabulīti un sāka spēlēt mierīgu mūziku, kas atslābināja zaļās pupas nervus un tā varēja turpināt augt. Zaļā pupa stiepās līdz pat debesīm un izauga tik liela, ka varēja aizsniegt sauli. Tikko tas notika pār visu ciemu nolija zaļo pupiņu lietus. Tās bija tik gardas, ka ciema iedzīvotāji varēja par pārtiku neuztraukties vairākus gadus.